© 2019, Latvijas Sikspārņu Pētniecības biedrība

  • LSPB Twitter
  • Black Facebook Icon
Dīķu naktssikspārnis (Myotis dasycneme)

Angļu: Pond Bat

Krievu: Ночница прудовая

Vācu: Teichfledermaus

Lietuviešu: Kūdriniss pelėausis

Igauņu: Tiigilendlane

Pazīmes: Pēc izskata ļoti līdzīgs ūdeņu naktssikspārnim, bet ievērojami lielāks. Apakšdelms 44 – 52 mm. Auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai, auss vidēji gara. Spārni samērā plati un gari. Spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas tās locītavas apvidū. Epiblēmas nav. Piesis sasniedz 3/4 no astes lidplēves brīvās malas. Lielas, apmatotas pēdas. Lidplēves un ausis sarkanbrūnas vai pelēkbrūnas. Āda uz purna diezgan gaiša, parasti ar brūnganu nokrāsu. Apmatojums mugurpusē pelēkbrūns vai pelēks, vēderpusē gaišpelēks.

Sastopamība: Sastopams visā Latvijas teritorijā gk. ūdeņu tuvumā, iespējams, vairāk DA un A daļā. Visu gadu.

 

Barošanās biotopi: gk. virs lielākām upēm, dīķiem, ezeriem. Ķer kukaiņus no ūdens virsmas ar pakaļkāju pēdu palīdzību. Lidojums līdzīgs ūdeņu naktssikspārnim, ļoti raksturīgs: ātri (ātrāk nekā ūdeņu naktssikspārnis) lido paralēli ūdens virsmai 10 -30 cm augstumā, mazāk manevrē nekā izmēros mazākais ūdeņu naktssikspārnis. Iespējams, barojas arī uz pļavām un citos biotopos.

 

Vasaras mītnes: gandrīz tikai ēkās, gk. baznīcās. Vienā gadījumā kolonija atrasta arī koka dobumā. Šīs sugas tēviņi dažos gadījumos atrasti arī putnu būrīšos, kur, iespējams, notiek pārošanās. Aukļkolonijas vidēji lielas - lielas, Latvijā līdz 250 pieaugušām mātītēm. Pēc 2007. g. inventarizācijas datiem, apdzīvotas bija 21 koloniju mītne ar vismaz 1113 pieaugušām šīs sugas mātītēm. Tēviņi vasarā uzturas pa vienam vai veido nelielas, līdz 10 īp., kolonijas.

 

Ziemošana: ziemo dažāda tipa pazemes mītnēs, gk. alās, vecajos militārajos fortos, lielajos muižu pagrabos. Šobrīd vislielākā koncentrācija Daugavpils cietoksnī, kur tiek uzskaitīti 60 - 80 šīs sugas īpatņu. Kādreiz lielākajā šīs sugas ziemošanas vietā Sikspārņu alās (Cēsu raj.) skaits pēdējo 20 gadu laikā samazinājies desmitkārtīgi tūristu apmeklējumu dēļ. Rudens spietošanas laikā pie ziemošanas vietām, salīdzinoši ar citām Myotis ģints sugām, nelielā skaitā.

Īpašas piezīmes: Viena no 2 sugām ar visaugstāko aizsardzības statusu Latvijā: iekļauts ES Biotopu direktīvas II pielikumā. Vienīgā no mūsu sikspārņu sugām, kas iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas II kategorijā.