© 2018, Latvijas Sikspārņu Pētniecības biedrība

  • LSPB Twitter
  • Black Facebook Icon
Ūdeņu naktssikspārnis (Myotis daubentonii)

Angļu: Daubenton’s Bat

Krievu: Ночница водяная

Vācu: Wasserfledermaus

Lietuviešu: Vandeninis pelėausis

Igauņu: Veelendlane

Pazīmes: Vidēja izmēra vai neliels sikspārnis, apakšdelms 35 – 42 mm. Muguras apmatojums pelēkbrūns, vēderpuse gaišpelēka. Uzkrītoši lielas pēdas, bet to izmēru novērtēšanai vajadzīga pieredze ar citām sugām. Samērā īsas un plānas ausis. Ausis un lidplēves pelēkbrūnas vai (sarkan)brūnas. Auss radziņš nesniedzas līdz auss vidusdaļai (sk. attēlus). 

Āda uz purna parasti iesārta, gaiša, kaut gan palaikam gadās eksemplāri ar tumši brūnu purnu. Spārnu lidplēve piestiprināta pie pēdas vidusdaļas. Kā visiem naktssikspārņiem, gan augšžoklī, gan apakšžoklī ir 2 mazie priekšdzerokļi, kā arī nav epiblēmas. Jauniem īpatņiem līdz aptuveni gada vecumam apakšlūpas vidū tumšs plankums.

Sastopamība: Bieži, visu gadu. Sastopams visā Latvijas teritorijā.

Barošanās biotopi: virs upēm, dīķiem, ezeriem. Sastopams arī virs mazām upītēm, grāvjiem un strautiem, kā arī reizēm virs tikai dažus m2 platiem dīķīšiem. Galvenokārt ķer kukaiņus no ūdens virsmas ar pakaļkāju pēdu palīdzību. Lidojums ļoti raksturīgs: samērā ātri lido paralēli ūdens virsmai, tikai 5 – 10 cm augstumā, reizēm ļoti viegli izmetot uz augšu “nāves cilpas”.

Vasaras mītnes: koku dobumu suga. Aukļkolonijas nelielas, līdz 50 pieaugušām mātītēm. Informācijas par vasaras kolonijām Latvijā maz. Tēviņi vasarā uzturas pa vienam vai daži kopā, tie var arī vasaras laikā uzturēties ziemošanas vietās (alās u.tml.).

Ziemošana: ziemo dažāda tipa pazemes mītnēs, gk. vecajos militārajos fortos, kur tā ir masveidīgākā ziemojošā suga. Atsevišķos gadījumos novēroti pat piemāju sakņu pagrabos. Vislielākā koncentrācija Daugavpils cietoksnī, kur pārziemo >1000 šīs sugas īpatņu. Masveida suga arī rudens spietošanas laikā pie ziemošanas vietām.