top of page

Sikspārņu pētniecība LU Bioloģijas institūta

Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā

Sikspārņu pētniecība Papē notiek jau vairāk nekā 30 gadus. Par tās vēsturi pastāstīsim citreiz, šoreiz pievēršoties pētījumiem un aktivitātei pēdējo 10 gadu laikā.

Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs atrodas Latvijas dienvidrietumos, Baltijas jūras krastā. Tā ir unikāla vieta, kur rudens migrācijas laikā sikspārņi un putni lielā skaitā koncentrējas sauszemes posmā starp Baltijas jūru un Papes ezeru.

Sikspārņu monitorings Papē

Viena no senāk izmantotajām sikspārņu pētniecības metodēm Papē ir monitorings - sistemātiska migrējošo sikspārņu uzskaite populācijas stāvokļa novērtēšanai. Migrācijas monitoringam tiek izmantota akustiska sikspārņu noteikšana un to ķeršana.

Pape.jpg

No 15. jūlija līdz novembra sākumam monitoringam tiek izmantoti stacionāri automātiskie ultraskaņas detektori, kuri ieraksta sikspārņu pārlidojumus katru nakti, sākot 2 stundas pirms saulrieta un beidzot 1.5 stundas pirms saullēkta. Šie ieraksti vēlāk tiek analizēti ar BatSound sikspārņu ierakstu analīzes programmu, ļaujot noteikt pārlidojušo sikspārņu sugu un pārlidojumu skaitu. Pārlidojumu skaits var atšķirties no migrējošo indivīdu skaita, jo sikspārņi šo detektoru tuvumā var baroties vai pārlidot uztveres zonu vairākkārt, tādēļ tiek noteikts pārlidojumu, nevis indivīdu skaits.

 

No 10. augusta līdz 10. septembrim jau vairāk nekā 25 gadus notiek arī sikspārņu manuālā uzskaite, izmantojot rokas detektorus. Šī uzskaite notiek 2 punktos – kāpā ~80 m attālumā no jūras, un 130 m attālumā no jūras malas. Uzskaites ar divu stundu intervālu tiek veiktas 3 reizes naktī, konkrētos laika periodos pēc saulrieta. Šīs uzskaites trūkums ir sugu noteikšanas precizitāte sikspārņu ātrā pārlidojuma dēļ, tādēļ daži pārlidojumu gadījumā, mēs nosakām nevis sikspārņa sugu, bet ģinti, kurai tie pieder.

 

Papildus akustiskajam monitoringam notiek arī meteoroloģisko datu vākšana, lai migrācijas uzvedību un intensitāti varētu saistīt ar valdošajiem vējiem, to stiprumu un nokrišņu daudzumu.

Sikspārņu ķeršana un gredzenošana

Papes sikspārņu murds

Akustiskais monitorings jau daudzus gadus tiek papildināts ar sikspārņu ķeršanu speciāli šim mērķim paredzētā murdā.

Sadarbībā ar Leibnicas institūtu dzīvnieku izpētei nebrīvē un savvaļā (Leibniz-Institut für Zoo-und Wildtierforschung) 2014. gadā tika uzcelts tieši sikspārņu ķeršanai un pētniecībai domāts murds. Tā augstums samazinās no 15 metriem atvērtajā galā līdz aptuveni 1,5 metriem ķeršanas nodalījumā. Šādā veidā sikspārņi, kas ielido murdā, ir spiesti lidot arvien zemāk un šaurākā telpā, kur tos ir vieglāk noķert. Sikspārņu ķeršanu veic sikspārņu pētnieki un apmācīti palīgi.

 

Noķerot sikspārni, tiek noteikta tā suga, dzimums un aptuvenais vecums, nosakot, vai sikspārnis ir dzīvojis vairāk nekā vienu gadu, vai ir dzimis šogad. Pēc tam sikspārnim tiek uzlikts sugai atbilstošā lieluma gredzens ar individuālu numuru, kurš ļauj identificēt sikspārni tā atkārtotas noķeršanas gadījumā. Sikspārņu ķeršana ļauj visprecīzāk noteikt migrējošo sikspārņu sugas - šis ir viens no veidiem, kā Latvijā tiek konstatētas retās sikspārņu sugas, piemēram, mazais vakarsikspārnis (Nyctalus leisleri), platspārnu sikspārnis (Eptesicus serotinus) un Eiropas platausis (Barbastella barbastellus).

 

Sikspārņu gredzenošana sniedz informāciju par migrācijas virzienu, vietām, kur migrējošie sikspārņi ziemo, migrācijas ātrumu un attālumiem, kurus sikspārņi spēj pievarēt vienas migrācijas laikā. Iepriekšējā sikspārņu gredzenošanas periodā 1985.–1992. gadā tika uzstādīts rekords migrējošo sikspārņu lidojuma attālumā – 1905 km, sikspārnim, kas gredzenots Papē, sasniedzot Francijas dienvidus, taču kopš jaunā murda uzcelšanas ir uzstādīts jauns tāllidojuma rekords – Papē gredzenots sikspārnis atrasts Spānijas ziemeļos, 2223 km no tā gredzenošanas vietas. 6-10 gramus smagam dzīvniekam tas ir ļoti iespaidīgs attālums!

 

Tāpat esam uzzinājuši, ka četri sikspārņi, kas apgredzenoti Papē, pārlidojuši pat pāri Lamanša šaurumam un noķerti Anglijā (par vienu no atradumiem var izlasīt šeit)! Pasaulē pētnieki ar gredzenošanas palīdzību noskaidrojuši arī līdz šim garāko zināmo sikspārņa mūžu – Branta naktssikspārnis (Myotis brandti) var sasniegt pat 41 gada vecumu (1) !

Migrējošo sikspārņu pētījumi

Papildus sikspārņu ķeršanai notiek arī dažādi migrējošo sikspārņu uzvedības, fizioloģijas un navigācijas pētījumi sadarbībā ar vācu kolēģiem. Izmantojot iespēju Papē noķert migrācijas stāvoklī esošus Natūza sikspārņus, tika noskaidrots to uzturs (2) un barošanās stratēģija migrācijas laikā (3), optimālais migrācijas ātrums (4), izpētīts oksidatīvā stresa stāvoklis (5) un to navigācijas uzvedība migrācijas laikā (6,7), dažādu apgaismojumu ietekme uz sikspārņiem (8,9), kā arī apstiprināts pigmejsikspārņa  migrējošas sikspārņu sugas statuss (10).

Vairāk par to, kas notiek Papē šobrīd, būs iespējams lasīt mājaslapas sadaļā jaunumi, kā arī mūsu Facebook lapā.

​

Zemāk pieejams neliels foto ieskats tajā, kā notiek sikspārņu monitorings un ķeršana Papē

Zinātnisko rakstu saraksts:

​

  1. Podlutsky, A. J., Khritankov, A. M., Ovodov, N. D., & Austad, S. N. (2005). A new field record for bat longevity. Journals of Gerontology - Series A Biological Sciences and Medical Sciences, 60(11), 1366–1368. https://doi.org/10.1093/gerona/60.11.1366

  2. Krüger, F., Clare, E. L., Symondson, W. O. C., Keišs, O., & Petersons, G. (2014). Diet of the insectivorous bat Pipistrellus nathusii during autumn migration and summer residence. Molecular Ecology, 23(15), 3672–3683. https://doi.org/10.1111/mec.12547

  3. Voigt, C. C., Sörgel, K., Šuba, J., Keišs, O., & Petersons, G. (2012). The insectivorous bat Pipistrellus nathusii uses a mixed-fuel strategy to power autumn migration. Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences, 279(1743), 3772–3778. https://doi.org/10.1098/rspb.2012.0902

  4. Troxell, S. A., Holderied, M. W., Pētersons, G., & Voigt, C. C. (2019). Nathusius’ bats optimize long-distance migration by flying at maximum range speed. Journal of Experimental Biology, 222(4), 1–7. https://doi.org/10.1242/jeb.176396

  5. Costantini, D., Lindecke, O., Petersons, G., & Voigt, C. C. (2018). Migratory flight imposes oxidative stress in bats. Current Zoology, 65(2), 147–153. https://doi.org/10.1093/cz/zoy039

  6. Lindecke, Oliver, Elksne, A., Holland, R. A., Pētersons, G., & Voigt, C. C. (2019). Experienced Migratory Bats Integrate the Sun’s Position at Dusk for Navigation at Night. Current Biology, 29(8), 1369-1373.e3. https://doi.org/10.1016/j.cub.2019.03.002

  7. Lindecke, Oliver, Voigt, C. C., Pētersons, G., & Holland, R. A. (2015). Polarized skylight does not calibrate the compass system of a migratory bat. Biology Letters, 11(9), 20150525. https://doi.org/10.1098/rsbl.2015.0525

  8. Voigt, C. C., Rehnig, K., Lindecke, O., & Pētersons, G. (2018). Migratory bats are attracted by red light but not by warm-white light: Implications for the protection of nocturnal migrants. Ecology and Evolution, 8(18), 9353–9361. https://doi.org/10.1002/ece3.4400

  9. Voigt, C. C., Roeleke, M., Marggraf, L., Petersons, G., & Voigt-Heucke, S. L. (2017). Migratory bats respond to artificial green light with positive phototaxis. PLoS ONE, 12(5), 1–11. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0177748

  10. Lindecke, O., Elksne, A., Holland, R. A., Pētersons, G., & Voigt, C. C. (2019). Orientation and flight behaviour identify the Soprano pipistrelle as a migratory bat species at the Baltic Sea coast. Journal of Zoology, 308(1), 56–65. https://doi.org/10.1111/jzo.12654

bottom of page