Pazīmes:  Ļoti mazu izmēru sikspārnis, apakšdelms 28 - 33 mm. Dvīņu suga pundursikspārnim. Pēc izskata abas sugas praktiski nav atšķiramas, tāpēc uz pigmejsikspārni tikpat labi attiecas arī pundursikspārņa izskata apraksts. Šobrīd kā relatīvi drošas morfoloģiskās atšķiršanas pazīmes ir atrastas tikai dzimumlocekļa krāsas un apmatojuma īpatnības pieaugušiem tēviņiem, kā arī atšķiras asinsvadu dzīslojums spārnu lidplēvēs (pigmejsikspārnim raksturīgā “figūra” parādīta attēlā). Pigmejsikspārņa galvenā atšķiršanas pazīme ir tā izmantotie ultraskaņas orientēšanās saucieni, kuri šai sugai vislabāk dzirdami ir pie 55 (51 – 56) kHz.

​

Sastopamība: Migrējoša suga, sastopama tikai vasaras periodā. Izplatība līdz galam nav noskaidrota, jo suga tikai nesen tiek reģistrēta atsevišķi no pundursikspārņa P. pipistrellus. Vairāk sastopams Latvijas dienviddaļā.

​

Barošanās biotopi: Latvijā īsti nav noskaidroti. Gk. vecos parkos, arī mežos un uz ūdeņiem. Ir pētījumi, kas liecina, ka pigmejsikspārņi izmanto tikai kvalitatīvākus (kukaiņiem bagātākus) biotopus, nekā mazāk izvēlīgie pundursikspārņi. Medībās izlido jau ļoti agri vakarā.

​

Vasaras mītnes: Ēkās, iespējams, arī koku dobumos. Latvijā līdz šim atrastas tikai 2 aukļkolonijas, abas nelielas, līdz 25 pieaugušām mātītēm.

​

Migrācijas: tiešu pierādījumu tāliem pārlidojumiem nav, bet tiek pieņemts, ka suga, līdzīgi pārējām Pipistrellus ģints sugām, ir migrējoša, jo pamatā pārziemo virszemes mītnēs.

 

Ziemošana: visticamāk, Latvijā neziemo.