© 2019, Latvijas Sikspārņu Pētniecības biedrība

  • LSPB Twitter
  • Black Facebook Icon
Eiropas platausis (Barbastella barbastellus)

Angļu: Western Barbastelle Bat

Krievu: Широкоушка европейская

Vācu: Mopsfledermaus

Lietuviešu: Europinis plačiaausis

Igauņu: Euroopa laikõrv

Pazīmes: Vidēju izmēru sikspārnis (apakšdelms 37 – 43 mm). No citām sugām viegli atšķirams pēc platām trijstūrveida ausīm, kuras virs pieres saaugušas kopā. Auss radziņš trīsstūrveidīgs ar izstieptu, nosmailotu augšējo virsotni. Epiblēma ir, bet šaura. Apmatojums garš, uz muguras izteikti divkrāsains – matu pamati tumšbrūni, virsotnes iedzeltenas vai gaiši pelēcīgas (pēc apmatojuma krāsas, neredzot ausis, iespējams sajaukt ar ziemeļu sikspārni). Lidplēves un purna āda brūnas. Izmanto ļoti raksturīgus divu veidu alternatīvus ultraskaņas orientēšanās saucienus, kurus nekļūdīgi var atpazīt ultraskaņas detektoros ar “Time expansion” iespējām.

Sastopamība: Reta suga, Latvijā atrodas tās izplatības areāla ziemeļu malā. Izplatība Latvijā acīmredzot nevienmērīga, joprojām līdz galam nenoskaidrota. Izteikti nemigrējoša suga, sastopama visu gadu.

 

Barošanās biotopi: Lapkoku meži, parki, mežmalas un pļavas, ganības. Galvenā barība – sīkie naktstauriņi. Latvijā kā ļoti piemērots biotops ir neizkopti vecie muižu un piļu parki, kas šai sugai aizstāj vecus lapu koku mežus vai parkveida pļavas. Būtiska ir vecu lielu ēku klātbūtne, ap kurām labprāt met lokus medījot. Labprāt lido cauri tuneļveida struktūrām (alejas, ēku nojumes u.tml.).

 

Vasaras mītnes: Latvijā līdz šim nav atrastas. Citur Eiropā apdzīvo kalstošus vai nokaltušus kokus, kuros parasti uzturas spraugās aiz atlupušas mizas (Dienvideiropā), vai vecas koka ēkas (Zviedrijā). Neveido lielas aukļkolonijas, parasti tajās tikai daži līdz daži desmiti dzīvnieku. Kokos dzīvojošajiem plataušiem raksturīga ļoti bieža (pat katru dienu) mītņu maiņa.

 

Ziemošana: Ziemo gk. liela izmēra vecos muižu un piļu pagrabos. Salcietīga suga, tāpēc var pārziemot arī caurvējainās un gandrīz pilnīgi izsalstošās mītnēs. Vēsturiski 3 reizes atrasts arī smilšakmens un dolomīta alās.

Īpašas piezīmes: Viena no 2 sugām ar visaugstāko aizsardzības statusu Latvijā: iekļauts ES Biotopu direktīvas II pielikumā. Iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas III kategorijā, bet, iespējams, ir viena no visapdraudētākajām sikspārņu sugām Latvijā parku izkopšanas un veco ēku pārbūves dēļ, kā arī dēļ izmaiņām lauksamniecībā, kuru rezultātā samazinās ekstensīvi izmantotu pļavu un ganību platības. Sugas izpētei 2006. un 2007. g. veikti divi apjomīgi Latvijas Vides Aizsardzības fonda finansēti projekti.