Pazīmes: Samērā liela izmēra sikspārnis (apakšdelms 41 – 49 mm). Raksturīgs divkrāsains muguras apmatojums: matu pamatdaļa brūna vai tumši brūna, gali - sudraboti vai balti. Vēderpuse gaiši pelēka, rīkles apvidū gandrīz balta. Lidplēves, ausis un purns tumši pelēkbrūni. Ausis platas, noapaļotas un samērā īsas, to pakaļēja mala atlocīta un sniedzas līdz mutes kaktiņam. Spārni šauri, to lidplēves piestiprinātas pie pēdas ārējā pirksta pamata. Labi attīstīta epiblēma. Vienīgā sikspārņu suga Latvijā, kuras mātītēm ir divi zīdekļu pāri.

​

Sastopamība: Sastopams visā Latvijas teritorijā, bet sastopamības biežums neskaidrs. Tiek pamatoti uzskatīts par migrējošu sugu, tomēr iespējams, ka daļa populācijas pārziemo arī Latvijā.

 

Barošanās biotopi: Atšķirībā no pārējām sikspārņu sugām, divkrāsainais sikspārnis labprāt barojas atklātās lauksaimniecības ainavās, kā arī virs ūdeņiem un apdzīvotās vietās. Aukstās naktīs labprāt izmanto ielu un ceļu apgaismojuma lampas, kuru gaisma pievilina kukaiņus.

 

Vasaras mītnes: Tiek uzskatīts par izteikti sinantropu sugu, kura dzīvo cilvēka celtās ēkās. Arī Latvijā visas atrastās kolonijas ir bijušas dažāda tipa ēkās.

​

Migrācija: katru gadu viena no daudzskaitlīgākajām sugām sikspārņu rudens migrācijas pētījumu /monitoringa laikā Papē, Liepājas raj. Igaunijā gredzenota divkrāsainā sikspārņa atradums 1200 km no gredzenošanas vietas pierāda, ka šī suga veic tālas sezonālas migrācijas.

​

Ziemošana: Latvijas teritorijā neskaidra. Par to netieši liecina novembrī – decembra sākumā novērots šīs sugas tēviņu riests pie augstceltnēm Rīgā. Ziemas laikā šīs sugas īpatņi arī vairākkārt atrasti dažādās virszemes mītnēs. Tiek pieņemts, ka šī suga var pārziemot augstceltnēs sienu spraugās vai ventilācijas šahtās, bet neziemo citām mūsu sugām raksturīgajās pazemes mītnēs.

​

Īpašas piezīmes: suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas III kategorijā.

​

​