Pazīmes: vidēju izmēru sikspārnis. No citiem Latvijā sastopamajiem sikspārņiem viegli atšķirams pēc ļoti garajām un platajām ausīm, kuras sasniedz pusi dzīvnieka ķermeņa garuma. Ziemas guļā sikspārnis ausis paslēpj zem spārniem, redzami paliek tikai garie lancetveida auss radziņi. Spārni plati. Epiblēmas nav. Apmatojums salīdzinoši garš, atstāj “izspūrušu” iespaidu. Apmatojuma krāsa uz muguras pelēkbrūna - gaišbrūna, vēderpusē gaiši pelēka vai dzeltenpelēka. Izmanto ļoti klusus  FM tipa ultraskaņas orientēšanās saucienus, tāpēc grūti konstatējams ar ultraskaņas detektoru vasaras periodā.

​

Sastopamība: Bieži, visu gadu. Sastopams visā Latvijas teritorijā. Nemigrējoša suga, ziemošanas vietas parasti ne tālāk par 20 km no vasaras mītnēm.

 

Barošanās biotopi: Ļoti daudzveidīgi sauszemes biotopi, pārsvarā meži, parki, dārzi. Parasti izvairās no lielām atklātām platībām, kaut gan labprāt barojas atklātos pagalmos vai pie fermām, kūtīm. Līdzīgi Naterera naktssikspārnim spēj ļoti veikli manevrēt, pat plivināties gaisā uz vietas, nolasot kukaiņus un zirnekļus no zariem un lapām.

 

Vasaras mītnes: mītņu izvēlē ļoti plastisks. Apmetas gan dažādās slēptuvēs ēkās, gan koku dobumos un būrīšos.  Aukļkolonijas nelielas, parasti daži līdz daži desmiti sikspārņu. Viena no nedaudzām sugām, kas Latvijā konstatēta vairojoties putnu būrīšos.

 

Ziemošana: ziemo praktiski visu veidu pazemes mītnēs; siltās ziemās daži eksemplāri, iespējams, var pārziemot arī virszemes mītnēs (ķieģeļu kaudzēs, malkas grēdās). Raksturīga mazo piemājas sakņu pagrabu suga – tas ir šai sugai nozīmīgākais ziemas mītņu tips. Tiek lēsts, ka tipiskā lauku ainavā ar viensētām garausaiņi var būt katrā trešajā piemāju pagrabā, kaut gan parasti vienā pagrabā reti ir vairāk par 1 - 5 sikspārņiem.

​