© 2018, Latvijas Sikspārņu Pētniecības biedrība

  • LSPB Twitter
  • Black Facebook Icon
Branta naktssikspārnis (Myotis brandtii)

Angļu: Brandt’s Bat

Krievu: Ночница Брандта

Vācu: Brandtfledermaus

Lietuviešu: Branto pelėausis

Igauņu: Tõmmulendlane

Pazīmes: maza izmēra sikspārnis. Dvīņu suga bārdainajam naktssikspārnim. Abām sugām ausis samērā šauras un garas. Auss radziņš taisns, smails, samērā garš. Spārnu lidplēve piestiprināta pie pakaļkājas pēdas ārēja pirksta pamata. Epiblēmas nav. Pakaļkāju pēdas mazas. Ausis, purna āda un lidplēves tumšas. Apmatojums, sevišķi veciem tēviņiem, var būt ar zeltainu spīdumu uz muguras; vēderpusē – pelēcīgs. Droši no bārdainā naktssikspārņa atšķirams tikai pēc zobu uzbūves īpatnībām, kā arī atšķiras abu sugu tēviņu dzimumlocekļi. Branta naktssikspārnim tas ir lielāks un galā paresnināts.

Sastopamība: Sastopams visā Latvijas teritorijā un visu gadu. Tiek uzskatīts par retu sugu, bet pēdējo gadu pētījumi liecina, ka sugas sastopamības biežums var būt nenovērtēts.

 

Barošanās biotopi: Latvijā nav zināmi. Pēc literatūras barojas dažādos biotopos: skrajos mežos un parkos, virs mežu stigām un ceļiem, ezeriem, dīķiem un upēm. Tiek uzskatīts pamatā par mežu sugu.

 

Vasaras mītnes: Latvijā dažas kolonijas atrastas koka ēkās, taču ticams, ka apdzīvo arī koku dobumus.

 

Ziemošana: ziemo dažāda tipa pazemes mītnēs, gk. alās un vecajos akmeņu-ķieģeļu muižu un piļu pagrabos; arī vecajos Rīgas un Daugavpils nocietinājumos. Rudens spietošanas laikā pie ziemošanas mītnēm otra masveidīgākā suga pēc ūdeņu naktssikspārņa, kas varētu liecināt par ievērojami lielāku populāciju, nekā tiek uzskatīts.

 

Īpašas piezīmes: suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas III kategorijā.